Pasaulē
Viņš sacīja, ka Covid-19 zemnieku saimniecības ietekmē atšķirīgi atkarībā no konkrētās nozares, kurā tā darbojas, sezonalitātes un citiem faktoriem. Taču problēmas pastāv ne tikai piena nozarē, kur samazinās piena iepirkuma cena un sarūk piena produktu eksporta apmēri, bet cenas diezgan būtiski ir samazinājušās arī gaļas lopkopībā.
Norkārklis aicināja Zemkopības ministriju (ZM) papildus atbalsta instrumentu priekšlikumu izstrādei, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi iesaistītos un sniegtu drošības atbalstu piena nozarei, turpināt monitorēt situāciju pārējās lauksaimniecības nozarēs, jo Covid-19 izplatības rezultātā situācija ir ļoti mainīga.
Viņš arī atzina, ka kopumā zemnieku saimniecībām Latvijā problēmas patlaban rada ne tikai realizējamās produkcijas cenu svārstības, bet arī dažādi tiešās tirdzniecības ierobežojumi, kas apgrūtina produkcijas realizāciju. "Esam saņēmuši ziņas no saimniecībām, kas ved produkciju realizēšanai tirgū par problēmām saistībā ar drošības risku dēļ atceltajiem pavasara gadatirgiem, jo tādos mēdz būt cilvēku pieplūdums. Attiecīgi izriet problēmas ar produkcijas realizāciju - ja ieņēmumi krītas, ir diezgan sarežģīti," sacīja Norkārklis.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs aicināja ZM meklēt risinājumus, kā palīdzēt mazajiem komersantiem - zemniekiem, kas bija raduši nodarboties ar tiešo tirdzniecību, piedaloties dažādos pasākumos un gadatirgos, kas citus gadus līdz ar pavasara atnākšanu bija veids kā sasniegt patērētāju. Tagad šo saimniecību apgrozījumam ir tendence kristies.
Pēc Norkārkļa teiktā, zemniekiem raizes rada arī potenciāli tiešā Covid-19 ietekme. Ja kādu no zemnieku saimniecībām skartu jaunais koronavīruss, tajā tiktu ieviesta karantīna un darbus paveikt būtu daudz grūtāk. Potenciāls infekcijas risks izriet arī no sezonas laukstrādniekiem - jaunajai sezonai sākoties darbā ir nepieciešams pieņemt papildus strādājošos. Tāpēc saimniecībām nākas pastiprināti domāt par drošības pasākumiem, lai turpinātu saimniekot šajos apstākļos.
Norkārklis pieļāva, ka Latvijas mazās un vidējās zemnieku saimniecības ir elastīgākas pielāgoties Covid-19 radītajiem apstākļiem, jo, pateicoties nelielajam tajās nodarbināto skaitam, kas nereti ir pašu ģimenes locekļi, tās ir vairāk spējīgas izdzīvot un pielāgoties jauniem apstākļiem. Viņš pieļāva, ka grūtāk pārorientēt ražošanu jaunajiem apstākļiem, lai izslēgtu infekcijas ienešanas riskus, ir lielākām saimniecībām ar daudz lielāku nodarbināto skaitu.
Vienlaikus Norkārklis pauda pārliecību, ka Covid-19 dēļ lauksaimniecības darbi neapstāsies. Savas korekcijas situācija ievieš, tostarp kavējas piegādes, bet patlaban lauksaimniecībā darba ritms nav būtiski mainījies salīdzinājumā ar situāciju pirms jaunā koronavīrusa. Saimnieki ir gatavi jaunajai sezonai un būtisku sarežģījumu kopumā lauksaimniecības nozarē vēl nav. Viņš gan uzsvēra, ka ikvienai saimniecībai jābūt gatavai, ka situācija mainās un parādās papildus izaicinājumi, teiksim, ar produkcijas realizāciju, jo pandēmijas attīstība ir neprognozējama.
Kā ziņots, Covid-19 pandēmijas dēļ no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu, tostarp gadatirgi.
