Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru Kabinetam, tajā skaitā arī Veselības ministrijai, kurā lūdz vēlreiz izskatīt jautājumu par veselības aprūpes finansējumu šajā un nākošajos gados. Vēstulē LĀB vērš uzmanību, ka kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs veselības aprūpei un pacientu ārstēšanai tiek novirzīti daudz lielāki līdzekļi, un arī piemaksas par darbu Covid-19 apstākļos ir ievērojami lielākas nekā Latvijā.
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece atzīmē, ka Lietuvā piemaksas slimnīcās strādājošajiem mediķiem ir pat līdz 100%, bet Latvijā tās nav lielākas par 20% jeb vidēji tie ir pārdesmit līdz 100 eiro vienam cilvēkam. "Latvijas mediķi pašlaik strādā uz spēku izsīkuma un izdegšanas robežas, tāpēc niecīgais atlīdzības palielinājums nav pieņemams un vēlreiz parāda politiķu attieksmi pret veselības nozari un tajā strādājošajiem," uzsver Aizsilniece.
Vienlaikus LĀB prezidente norāda, ka veselības aprūpes savlaicīga nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem ir valsts drošības un attīstības jautājums.
Viņas ieskatā vienlaicīgi un nekavējoties ir jārisina jautājums par nepietiekamo finansējumu visa veida pacientu izmeklējumiem, ārstēšanai un rehabilitācijai. "Pašlaik nevis politiķi, bet iedzīvotāji un darba devēji paši meklē tam risinājumu, iegādājoties privātās veselības apdrošināšanas polises, bet tas nav stratēģiski pareizi!" akcentē LAB prezidente.
"Ir jādomā par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu visiem iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kuru darba devējiem vai pašiem ir šāda iespēja," skaidro Aizsilniece.
Jau ziņots, ka nākamā gada budžetā rasti 183 miljoni eiro, kas tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš pauda, ka šogad bija jāprotestē pacientiem, jo vairākām vajadzībām papildu līdzekļi nākamgad nav paredzēti.
Viņķele uzsvēra, ka Veselības ministrija prasīja piešķirt līdzekļus, taču valdības apstiprinātajā nākamā gada budžetā netika paredzēta nauda tādu akūtu "ugunsgrēku dzēšanai", kā uzlabojumi onkoloģiskajā palīdzībā, pieejas kompensējamiem medikamentiem palielināšana, atbalsts psihiskajai veselībai un paliatīvajai aprūpei un papildu valsts apmaksātas rezidentu vietas.