Pasaulē
Vienots koeficients
Kā informē Labklājības ministrijas preses dienests, indeksācija skars visas pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2023. gada 31. jūlijam. Indeksētas tiks pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 683 eiro. Pensionāriem, kuru pensijas pārsniedz šo summu, indeksēs tikai daļu, kas nepārsniedz šo summu. Savukārt politiski represēto, pirmās grupas invalīdu un Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku pensijas tiks indeksētas pilnā apmērā.
Tāpat kā iepriekšējā gadā tiks palielināts ne tikai pašas pensijas apmērs, bet arī piemaksas par darba stāžu. Un tas vispirms attiecas uz tā sauktajiem padomju pensionāriem, kuri devusies pelnītā pensijā līdz 1995. gada 31. decembrim. Viņu pensija sastāv no divām daļām: pensijas un piemaksām par darba stāžu.
Pensionāriem katru mēnesi uz bankas karti pārskaita vai pasta nodaļā izsniedz kopējo summu, neatšifrējot tās sastāvdaļas. Tās var uzzināt valsts pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) reģionālajā nodaļā. To koordinātes var atrast VSAA tīmekļa vietnē: www.vsaa.lv.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2024. gada jūlijā valsts vecuma pensijas Latvijā saņēma kopumā 434 270 cilvēki. 4846 cilvēki saņem pensiju, kas ir mazāka par 200 eiro mēnesī. Savukārt no 200 līdz 300 eiro mēnesī saņem 1317 cilvēki. Bet visbiežāk sastopamais pensijas apmērs ir no 370 līdz 380 eiro mēnesī.
Saprotams, ka ar šādu summu pie pašreizējām cenām izdzīvot nav iespējams. Tomēr valstī ir arī bagāti pensionāri. Piemēram, 8359 cilvēki saņem pensiju virs 1500 eiro mēnesī, savukārt lielākā pensija valstī ir 16 tūkstoši eiro mēnesī. Protams, šī pensionāra vārds tiek turēts noslēpumā.
Pensijas apmērs ir atkarīgs no sociālās apdrošināšanas stāža (periods, kura laikā veiktas sociālā nodokļa iemaksas) un šo iemaksu summas. Padomju laika pensionāriem piemēro terminu “darba stāžs”, jo viņi strādāja atšķirīgos ekonomiskajos apstākļos.
Saskaņā ar šā gada indeksācijas kārtību tiks piemēroti indeksi, kas atkarīgi no sociālās apdrošināšanas un darba stāža. Tādējādi tiem cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir:
- līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēros indeksu 1,0654;
- no 30 līdz 39 gadiem, – piemēros indeksu 1,0771;
- no 40 līdz 44 gadiem, – piemēros indeksu 1,0887;
- 45 un vairāk gadu, – piemēros indeksu 1,1004.
Tiem, kuri pensionējušies pēc 1996. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā pašreizējais likums “Par valsts pensijām”, aprēķināt gaidāmo pieaugumu ir vieglāk, jo viņiem nav piemaksu par darba stāžu.
Piemēram, ja cilvēkam pensija ir nozīmēta vecuma pensija 450 eiro apmērā un viņa sociālās apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, šī summa jāreizina ar 1,0771. Sanāk 484,7 eiro jeb par 34,70 eiro mēnesī vairāk nekā iepriekš. Līdzīgi pensijas apmērs tiek aprēķināts, kam tiek piemēroti citi indeksi.
Kas saņems piemaksu par darba stāžu
Tomēr Latvijā joprojām ir diezgan daudz pensionāru, kuri strādājuši padomju laikā. Arī šogad, tāpat kā iepriekš, viņiem tiks indeksēta ne tikai pati pensija, bet arī piemaksa par darba stāžu.
Piemēram, Marijas kundze pensionējās 1993. gadā un saņem 464,2 eiro mēnesī. Viņas darba stāžs ir 30 gadi. Marijas kundzes pensija ir 418,55 eiro, bet piemaksa par darba stāžu – 45,65 eiro.
Pēc indeksācijas 2024. gada oktobrī viņa saņems pensiju: 418,55 eiro x 1,0771 = 450,82 eiro. Savukārt piemaksas veidā viņai tiek izmaksāti 1,52 eiro par katru nostrādāto gadu. Reizinot šo summu ar 30 gadiem, iegūstam 45,65 eiro. Tagad reizinām šo summu ar koeficientu 1,0654. Tādējādi no 1. oktobra piemaksa par darba stāžu Marijas kundzei būs 1,62 eiro par katru nostrādāto gadu.
Tagad varam aprēķināt piemaksas pieaugumu: 30 x 1,62 = 48,6 eiro. Rezultātā pēc indeksācijas Marijas kundze saņems 499,42 eiro jeb par 35,22 eiro vairāk nekā iepriekš.
Kopš 2022. gada vasaras pensionāriem neapliekamais minimums ir 500 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka no pensijām, kas ir mazākas par šo summu, ienākuma nodoklis 20 % apmērā netiek ieturēts. Tātad pat pēc indeksācijas Marijas kundzes pensija ar ienākuma nodokli aplikta nebūs.
Savukārt, ja pensijas apmērs ir, piemēram, 540 eiro, nodoklis tiek ieturēts no 40 eiro, kā rezultātā izmaksājamā pensija ir par 8 eiro mēnesī mazāka.
Labklājības ministrija skaidro, ka pašiem pensionāriem nekas nav jādara. Indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un tā notiek automātiski. Visi pensionāri jauno indeksēto pensiju saņems jau oktobrī.
Kas būs tālāk?
Neraugoties uz to, ka pensijas tiek indeksētas katru gadu, vecāka gadagājuma cilvēki bagātāki nekļūst. It īpaši tāpēc, ka valdība šobrīd cītīgi prāto, kādus jaunus nodokļus varētu ieviest un kādus vecos paaugstināt, lai aizlāpītu gigantisko caurumu valsts budžetā, tostarp pārmērīgi lielās izmaksas par topošo Rail Baltic projektu. Tāpēc ar 35,22 eiro mēnesī, ko papildus saņems Marijass kundze, pietiks tikai, lai vienreiz aizietu uz veikalu.
Nav aiz kalniem arī apkures sezona. Sagaidāms, ka rēķini būs daudz lielāki nekā 2021. gadā. Pārtikas cenas, neraugoties uz visiem solījumiem, arī samazināties negrasās. Vai Latvijas pensiju sistēmai pietiks naudas turpmākajām indeksācijām?
Eksperti jau gadiem ilgi runā, ka Latvijas pensiju sistēmu jau pavisam drīz sagaida lieli satricinājumi.
Nodarbināto iedzīvotāju skaits valstī ir aptuveni 1,2 miljoni. Par viņiem tiek maksāts sociālais nodoklis, un viņi uztur 434 270 pensionārus.
Kopš 2014. gada, kad strādājošo skaits sāka pakāpeniski samazināties, Latvija ir izrādījusies demogrāfiskajā bedrē. Šobrīd darba tirgū ienāk 90. gados dzimušie bērni, un to ir maz - daudzi cilvēki, cenšoties izdzīvot, tolaik par bērniem nedomāja.
Problēma tiek risināta, katru gadu par 3 mēnešiem palielinot pensionēšanās vecumu, kas beigsies 2025. gada 1. janvārī, kad pensijas vecums sasniegs 65 gadu vecumu. Taču jau tagad tiek runāts par nepieciešamību palielināt šo vecumu līdz 70 gadiem. Un tad īstenosies jebkuras valsts sapnis – lai cilvēks maksātu sociālo nodokli un nomirtu gadā, kad aiziet pensijā, tā arī neizmantojot savas tiesības uz pelnīto atpūtu.
Aleksandrs Fedotovs
