Viņš uzsvēra, ka iedzīvotāju aptaujas dati, kas tiek veikti no 2013.gada, liecina, ka to rīdzinieku skaits, kas sākuši braukt ar velosipēdiem, nav būtiski mainījies. Iespējams, tie iedzīvotāji, kuri jau pārvietojās ar velosipēdiem, pārvietojas vairāk, minēja pētnieks. Piemēram, cilvēki, kuri pārvietojās ar velosipēdu vienu dienu, tagad to dara vairākas dienas. Taču kopumā aktīvo velobraucēju skaits ir stabils un bez lielām izmaiņām, skaidroja Kaktiņš.

Aptaujas dati arī parāda, ka kopš 2013.gada lēnām samazinās iedzīvotāju skaits, kuri izmanto sabiedrisko transportu, un pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri pārvietojas ar personiskajām automašīnām.

Ja 2013.gadā katrs ceturtais rīdzinieks atzina, ka pārvietojas ar personisko auto, tad tagad to dara jau trešā daļa iedzīvotāju.

Kaktiņš pieļāva, ka, iespējams, tas esot saistīts ar 2008.-2009.gada krīzi, kad, samazinoties ienākumiem, iedzīvotāji atteicās no privātajiem auto un izmantoja sabiedrisko transportu. Pēc krīzes, pieaugot cilvēku turībai, tie atkal vairāk izmanto personiskās automašīnas.

Kā ziņots, šodien notiekošajā ekspertu diskusijā "Mobilitāte Rīgā: Ko varam labāk?" var iepazīties ar pētījumu centra "SKDS" veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem par Rīgas iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem. Sarunas dalībnieki diskutē par aktuālajiem darbiem un plāniem satiksmes infrastruktūras jomā Rīgā, Covid-19 ietekmi uz pārvietošanos pilsētā un citiem mobilitātes jautājumiem.