Mājas virtuve
RU Svētdiena, 24. Novembris Rīt: Velda, Velta

Alkohols ar nātrija benzoātu – bīstams veselībai!

Nātrija benzoāts (E211) ir viena no visbiežāk sastopamajām pārtikas piedevām, kas atrodama gandrīz visos rūpnieciski apstrādātajos pārtikas produktos. Benzoskābes savienojumus izmanto kā konservantu un krāsas pastiprinātāju dažādos izstrādājumos, sākot no zivju konserviem  un beidzot ar desām, konditoreju un kečupiem. Nātrija benzoāts ir sastopams arī ļoti populārajos jauniešu vidū alkoholiskajos kokteiļos. Taču pēdējā laikā tas ir sastopams arī dzērienos, kuros tā izmantošana ir aizliegta.

PVD informē

Kā informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Latvijas robežkontroles punktā Paternieki, kas atrodas uz ES ārējās robežas, pārbaudot alkohola kravu, kas ceļoja no Baltkrievijas, tika paņemti preču paraugi laboratoriskai izmeklēšanai. Tika konstatēts, ka stipro alkoholisko dzērienu sastāvā ir nātrija benzoāts – konservants, kas nav atļauts šāda veida produktiem.

Šis konservants gandrīz vienmēr ir kokteiļos, sidros un citos saldos alkoholiskos dzērienos. Tomēr uzlējumu un balzamu sastāvā tam nevajadzētu būt, jo alkohols jau pats par sevi ir labs konservants. Taču baltkrievi to, acīmredzot, pievienojuši, lai iegūtu papildu drošību. Jāsaka gan, ka alkohols un nātrija benzoāts nav drošākā kombinācija cilvēka organismam, un, lūk, kāpēc.

Mūsdienās cilvēki, kam ir alerģija pret alkoholu, nav retus. Viņi iedalās divās grupās: tie, kuriem ir individuāla nepanesība pret etilspirtu, un tie, kuri ir alerģiska reakcija pret kādu no dzēriena sastāvdaļām.

Kāpēc rodas alerģija pret alkoholiskajiem dzērieniem? Alerģiju pret alkoholu var izraisīt nevis pats alkohols, bet gan citas dzēriena sastāvdaļas, piemēram, aromatizētāji, dzidrinātāji, konservanti un biezinātāji. Turklāt alerģija pret alkohola sastāvdaļām cilvēkam var attīstīties jebkurā dzīves posmā. Alerģisku reakciju, kura var atstāt visnotaļ nopietnas sekas, var izraisīt pat viens dzēriena malks.

Alerģijas pret alkoholu simptomi var būt sarkani plankumi uz sejas, ekzēma un ādas, lūpu, deguna un visa ķermeņa nieze, konjunktivīts, pastiprināta asarošana, apgrūtināta elpošana, klepus un aizlikts deguns, rīkles, sejas un citu ķermeņa daļu pietūkums. Smagākās formas izpaužas kā vemšana, slikta dūša, caureja, sāpes vēderā un pat anafilaktiskais šoks.

Īpaši organismam nepatīk alkoholā esošie konservanti un dažādas piedevas, ko izmanto, lai panāktu vēlamo dzērienu garšu, aromātu un konsistenci. Visbīstamākais ir nātrija pirosulfāts (E223), kas izraisa astmas lēkmes. Šī konservanta saturs baltvīnā ir lielāks nekā sarkanvīnā.

Vēl viena sastāvdaļa, kas var izprovocēt lēkmes, nātreni un elpošanas grūtības, ir E211 – nātrija benzoāts, ko izmanto, lai pagarinātu glabāšanas laiku, un E102 jeb tartrazīns. Taču nātrija benzoāts šajā rindā, protams, izceļas.

Aknu ciroze un Parkinsona slimība

Tiešsaistes enciklopēdijā Wikipedia ir teikts, ka nātrija benzoāts (pārtikas piedeva E211) ir benzoskābes savienojums, kas nelielā koncentrācijā dabiski sastopams tādos pārtikas produktos kā žāvētas plūmes, dzērvenes, kanēlis, krustnagliņas un āboli.

Pārtikas rūpniecībā izmanto mākslīgo aizstājēju, kas tiek iegūts, neitralizējot benzoskābi ar nātrija hidroksīdu. Tā labās šķīdības dēļ ūdenī nātrija benzoātu kā pārtikas piedevu E211 izmanto daudz biežāk nekā benzoskābi (E210), kurai ir spēcīgākas konservēšanas īpašības, bet zema šķīdība.

Konservējošās īpašības izpaužas, kavējot mikrobu šūnu enzīmu, kas atbild par reducēšanās reakcijām, kā arī enzīmu, kas šķeļ taukus un cieti, aktivitātes līmeni. Turklāt nātrija benzoātam piemīt spēcīga inhibējoša iedarbība uz pelējuma sēnītēm, tostarp aflatoksīnu veidojošām sēnītēm. Tāpēc šī piedeva tiek plaši izmantota praktiski visās pārtikas rūpniecības jomās.

Piedeva E211 ir atrodama ļoti daudzu produktu un izstrādājumu sastāvā. Tie ir gaļas un zivju produkti, saldie gāzētie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un bezalkoholiskais alus, dzērieni ar alkohola saturu līdz 15 %, margarīni, kečupi, augļu un ogu produkti, ievārījumi un želejas, konditorejas izstrādājumi, augļu pastas, sojas mērces, majonēzes un to saturoši produkti, piemēram, rūpnieciski gatavoti salāti, konservi, zivju konservi, kaviārs, marmelāde, kā arī daudzi citi.

Turklāt nātrija benzoāta antibakteriālo īpašību dēļ to izmanto farmācijā, kā arī kosmētikas un higiēnas produktu, piemēram, šampūnu, želeju un zobu pastu, ražošanā.

Dažādu organizāciju pārstāvji, kas lobē pārtikas nozari, periodiski ziņo par piedevas E211 "nekaitīgumu". Taču neviens neatkarīgais pētījums nav uzrādījis pozitīvu ietekmi, lietojot šo pārtikas piedevu. Dati par tās kaitīgumu veselībai ar katru gadu kļūst arvien vairāk.

Ir pierādīts, ka nātrija benzoāts, reaģējot ar askorbīnskābi (C vitamīns, piedeva E300), var veidot benzolu, kas ir spēcīgs kancerogēns. Reakciju paātrina karstuma un gaismas iedarbība un ilgstoša uzglabāšana. Ilgstoša benzola iedarbība var izraisīt hemoglobīna līmeņa samazināšanos organismā un leikēmijas attīstību.

Saskaņā ar britu zinātnieka, Šefīldas Universitātes profesora Pītera Paipera (Peter Piper) pētījumiem šāds savienojums var izraisīt postošus DNS bojājumus mitohondrijos, kas var būt vairāku nopietnu slimību, piemēram, neirodeģeneratīvo slimību, aknu cirozes un Parkinsona slimības, cēlonis.

Pārtikas piedeva E211 praktiski netiek izvadīta no organisma. Pārsniedzot pieļaujamo normu, nātrija benzoātam ir toksiska ietekme uz aknām un nierēm, un tas var izraisīt astmas simptomu saasināšanos. Saskaņā ar PVO datiem (2000. gadā veikts pētījums) nātrija benzoāts ir relatīvi nekaitīgs, ja to lieto atļautajās devās: 5 mg uz 1 kg ķermeņa svara dienā.

Alkoholiskie kokteiļi – bumba ar laika degli!

Pēc tam, kad tika aizliegts pildīt stipro alu plastmasas traukos, kuru tilpums ir lielāks par litru, daudzi pārgāja uz alkoholiskajiem kokteiļiem. Veikalu plauktos atrodamās plastmasas pudelēs nereti skalojas nedabiski spilgtas krāsas dzira. Tomēr patērētājus tas neaptur. Tikmēr samaisīt kopā cukuru, alkoholu un gāzi ir visnotaļ neveiksmīga ideja.

Šīs vielas pastiprina savstarpējo uzsūkšanos. Rezultātā – kārtējais trieciens organismam: alkohols skar smadzenes, cukurs – aizkuņģa dziedzeri. Starp citu, vienā kokteiļa skārdenē vai pudelē ir līdz pat 6 gabaliņiem “saldās nāves”.

Tāpat kokteiļos ir pilns arī citu, visdažādāko organismam bīstamu sintētisko savienojumu. Un tie noteikti satur arī nātrija benzoātu. Oglekļa dioksīds kā konservants veicina visu sastāvdaļu ātru uzsūkšanos. Cilvēkiem, kuri ievēro diētu un cenšas ēst veselīgi, vajadzētu atcerēties, ka kokteiļos ir ļoti daudz kaloriju.

Ko darīt?

Redzot šādu šokējošu informāciju, lasītājam neviļus rodas jautājums: ko darīt? Atbilde ir pavisam vienkārša: pērciet gaļu vai zivis un gatavojiet paši, uzmanīgi lasiet, kas ir rakstīts uz produktu etiķetēm, neuzķerieties uz lētu cenu piedāvājumiem, riskējot nodarīt kaitējumu savai veselībai. Protams, labāk ir pilnībā atteikties no alkohola – tad arī nebūs problēmu. Turklāt tagad, vasarā, ir plašs dažādu ogu un augļu piedāvājums.

Aleksandrs Fedotovs

 

Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde

Naktī uz pirmdienu Latvijas austrumu daļā gaidāma ļoti stipra atkala

24/1
Lasīt

Tikai desmitā daļa aptaujas dalībnieku atbalsta ielu pārdēvēšanai Rēzeknē

24/1
Lasīt

Rīgā rīkos piketu ārsta Medņa atbalstam

24/1
Lasīt

Nedēļas pēdējā dienā būtiski nokrišņi nav gaidāmi

24/1
Lasīt