Pasaulē
Palielinājums 40 eiro
No 2025. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.
Palielinājums ir 40 eiro mēnesī uz papīra. Realitāte tas būs atkarīgs no tā, kāds tiks noteikts neapliekamais minimums un ienākuma nodokļa apmērs. Līdz šim tiek apspriesti šādi skaitļi:
- Fiksētais neapliekamais minimums 510 EUR mēnesī;
- Neapliekamais minimums pensionāriem palielināsies no 500 līdz 1000 EUR mēnesī;
- Vienota nodokļa likme 25,5 % apmērā ienākumiem līdz 105 300 EUR gadā (8 775 EUR mēnesī);
- Nodokļa likme 33 % ienākumiem virs 8 775 EUR mēnesī.
Labklājības ministrs Uldis AUGULIS vērsa uzmanību uz to, ka darba samaksas sistēmā sākas ēra, kad minimālā alga tiks noteikta procentos no vidējās darba samaksas valstī.
Minimālā alga aug
Kopš 2014. gada, kad Latvijā tika ieviests eiro, tas ir, 11 gadu laikā, minimālā alga ir palielinājusies par 420 eiro – vairāk nekā divas reizes. Izklausās iespaidīgi.
Realitātē jāņem vērā nodokļu likmes, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču cenas, komunālo pakalpojumu cenas un inflācijas līmenis. Tomēr aplūkosim minimālās algas attīstību:
2014. gadā - 320 EUR;
2015. gadā - 360 EUR;
2016. gadā - 370 EUR;
2017. gadā - 380 EUR;
2018.-2020. gados - 430 EUR;
2021.-2022. gados - 500 EUR;
2023. gadā - 630 EUR;
2024. gadā - 700 EUR.
Plānots:
2025. gadā - 740 EUR;
2026. gadā - 780 EUR;
2027. gadā - 820 EUR;
2028. gadā - 860 EUR.
Algas diena
Darba likumā “Par darbu” teikts, ka darba devējam ir pienākums veikt samaksu par padarīto darbu vismaz divas reizes mēnesī. Bet, ja darbinieks un darba devējs savstarpēji vienojas, ir atļauts maksāt reizi mēnesī.
Mainoties iedibinātais samaksas kārtībai, darba devējam ir pienākums ne vēlāk kā 1 mēnesi iepriekš rakstiski informēt darbiniekus par jaunās maksājumu vai darba samaksas kārtības ieviešanu.
Kādu informāciju par nopelnīto darbiniekam ir tiesības zināt? Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums:
* sniegt informāciju par viņa darba samaksu un veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;
* izsniegt rakstisku darba samaksas aprēķinu un sniegt paskaidrojumus;
* izmaksāt darbiniekam piemaksas - par papildu vai virsstundu darbu, kā arī par nakts darbu un svētku dienām;
* izmaksāt Darba likumā un darba līgumā noteiktās piemaksas.
Atvaļinājums, slimības lapa
Darbiniekam atrodoties ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā, darba devējs maksā viņam vidējo izpeļņu.
Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu arī tad, ja ir noslēgts akorda algas līgums (darba samaksa par noteiktu darba apjomu) un darbinieki nestrādā, pamatojoties uz šādiem attaisnojumiem:
- pēc darba devēja norādījuma veic veselības pārbaudi;
- ziedo asinis ārstniecības iestādē, par to iepriekš informējot darba devēju;
- piedalās darba devēja organizētās profesionālās apmācībās vai profesionālās pilnveides pasākumos;
- laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāves dēļ darbinieks nav strādājis vairāk nekā 2 darba dienas;
- pārceļoties uz citu dzīvesvietu pēc darba devēja iniciatīvas: ne vairāk kā 1 darba dienu, ja darbinieks pārceļas uz citu dzīvesvietu vienā apdzīvotā vietā, un ne vairāk kā 2 darba dienas, ja viņš pārceļas uz citu apdzīvotu vietu;
- pamatojoties uz pavēsti, dodas uz uzziņu iestādi, tiesu, prokuratūru vai piedalās tiesas sēdē kā zvērināts tiesu piesēdētājs;
- piedalās ārkārtas situācijas seku likvidēšanā;
- neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbinieka plānotajā darba dienā;
- ir komandējumā.
Tāpat jēdziens “vidējā alga” tiek izmantots, aprēķinot valsts pabalstus iedzīvotājiem: slimības, bezdarbnieka u. c. - un to aprēķina saskaņā ar atsevišķu metodiku katrai pozīcijai
Atlīdzības veidi
Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
Tiesību akti paredz vairākus atlīdzības veidus:
* alga;
* piemaksa par papildu darbu (summa tiek noteikta darba līgumā vai koplīgumā);
* piemaksa par darbu īpašos apstākļos (summa tiek noteikta darba līgumā vai koplīgumā);
* piemaksa par nakts darbu (ne mazāk kā 50 % no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas likmes vai vairāk, savstarpēji vienojoties);
* darba līgumā vai darba koplīgumā noteikta papildu samaksa;
* piemaksa;
* piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās (ne mazāk kā 100 % no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas likmes vai vairāk pēc savstarpējas vienošanās).
Ja ir noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz, ka minimālā alga, stundas vai dienas alga konkrētā nozarē ir augstāka par valstī noteikto, samaksa par virsstundām var būt mazāka: bet ne mazāka par 50 % no nozarē noteiktās stundas vai dienas algas, bet akorda algas gadījumā - ne mazāka par 50 % no noteiktās akorda likmes par paveiktā darba apjomu.
Pēc darba devēja un darbinieka vienošanās ir iespējami arī citi atlīdzības veidi.
(!) Sīkāka informācija Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē: www.lm.gov.lv.
Sagatavoja Lana VASILJEVA
