Pasaulē
“Pievienojoties advokātu saimei, juristi dod zvērestu – būt uzticīgi Latvijai, un nerunāt neko tādu, kas varētu kaitēt valstij. Zvērināta advokāta eksāmena kārtošanai nesen pieteicās arī Nepilsoņu kongresa viena no aktīvistēm Elizabete Krivcova, kura īstenojusi Krievijas interesēm atbilstošas aktivitātes.
Valsts drošības dienests Elizabeti Krivcovu nosaucis par vienu no redzamākajām Krievijas tautiešu politikas aktīvistēm Latvijā.
Krivcova bijusi viena no “Nepilsoņu kongresa” līderēm un kopā ar citiem prokremliskajiem aktīvistiem organizējusi 9. maija gājienu “Nemirstīgo pulks”. Dienesti ir norādījuši, ka gājiens nepieciešams Krievijas interesēm atbilstošas Otrā pasaules kara vēstures interpretācijas izplatīšanai,” raksta medijs.
“Neatkarīgā” arī norāda, ka Krivcova dibinājusi un vadījusi vairākas biedrības, krievvalodīgo interešu pārstāvēšanai, bet faktiski tās bijušas instruments Krievijas politikas īstenošanai Latvijā. Vairāk nekā 10 gadus ir bijusi biedrības “Nepilsoņu komiteja” priekšgalā. Un līdz šā gada februārim viņa bija arī “Latvijas krievu kopienas” valdē. Šajā biedrībā darbojas Viktors Guščins, kurš saņēmis Krievijas diktatora Vladimira Putina apbalvojumu.”
Izdevums atzīmē, ka “Elizabete Krivcova kā juriste piedalījusies Satversmes tiesas un Eiropas cilvēktiesību tiesas lietās, par Latvijas it kā īstenotajiem pārkāpumiem pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Viņa arī gatavojusi sūdzības ANO Cilvēktiesību komitejā, kurās tendenciozi atspoguļota krievvalodīgo situācija Latvijā. Lai kļūtu par zvērinātu advokātu, Latvijā nepietiek vien ar juridisko izglītību un pieredzi. Ir jānokārto advokāta eksāmens, taču pirms šī soļa tiek vērtēta pretendenta pagātne un reputācija. Šajā otrdienā Latvijas zvērinātu advokātu padome balsojusi Krivcovu pie eksāmena nepielaist.”
“Neatkarīgā” citē arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekļa Alda Liepiņa viedokli: “Advokātam, kā ir noteikts advokāta zvērestā, ir jābūt uzticīgam Latvijai, jāciena likumi, citas vērtības. Faktiski līdzšinējā publiskā darbība liecināja, ka pretendente neatbilst šiem kritērijiem. Viņas uzticamība Latvijai ir pakļauta tādām ļoti nopietnām šaubām.”
Press.lv lūdza Elizabeti Krivcovu komentēt situāciju:
- Pēdējos gados esmu darbojusies galvenokārt profesionālajā jomā, tāpēc pieteicos advokatūras eksāmenam. Eksāmens nav grūts, un saņemt papildu apliecību vienmēr ir patīkami. Taču straujā virzība padomju iekārtas virzienā ir sasniegusi arī šo tiesu sistēmas daļu. Šodien saņēmu atteikumu. Saka, ka ar augstu kvalifikāciju vien nepietiek, vajag arī labu reputāciju. Laiki šobrīd ir grūti, tāpēc nepatīkamu konstitucionālo prasību iesniegšana, nepatīkamu juridisko viedokļu paušana, veiksmīgas sūdzības ANO – tas viss, protams, boja reputāciju. Nu, tas ir labs cilvēktiesību gadījums. Tiksimies tiesā.
Pagaidām varu tikai pateikt, ka “Nekā personīga” materiālā ir daudz neprecizitāšu - ja sākšu visas atspēkot, saraksts būs ļoti garš. Pret žurnālistu uzbrukumiem man es izturos ar zināmu humora devu. Skumji, ka viņi nepārbauda informāciju un samet visu vienā kaudzē.
- Par ko, jūsuprāt, liecina tik liela interese par jūsu lēmumu kļūt zvērinātai advokātei?
- Es domāju, ka Nacionālās apvienības pārstāvji vienkārši izmanto iespēju kārtējo reizi “pamīdīties” pa citu politisko uzskatu cilvēkiem. Prakse rāda, ka ne tikai zvērināts advokāts, bet arī jurists var sastādīt prasību, iesniegt to tiesā un veiksmīgi pārstāvēt savu klientu intereses, kuru tiesības ir aizskartas, tostarp no valsts puses. Tā kā, aizstāvot cilvēktiesības, man bieži nākas iebilst pret valsts diskriminējošo politiku noteiktos jautājumos, valsts mūsu prasības un sūdzības uztver kā nelojalitātes izpausmi. Iznāk, ka vajag piekrist un neprotestēt pat cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos? Kas tad būtu jādara cilvēktiesību aizstāvim? Jāpiekrīt jebkuriem valsts lēmumiem, pat ja tie ir pretrunā ar likumiem un konstitūciju?
Patiesībā es jūtos pagodināta, ka viņi uzskaitīja visus manus kā cilvēktiesību aizstāvja nopelnus, gribēdami tos pasniegt kā manu vainu. Kādam sagribējās pielīdzināt cilvēktiesību aizstāvi tautas ienaidniekam. Nu, labi. Tas, iespējams, ir privāts viedoklis. Bet būtībā tā ir diskriminācija, pamatojoties uz politisko pārliecību. Galu galā advokātam ir jābūt uzticīgam likumam, nevis lojālam valdībai. Advokāta uzdevums ir aizstāvēt cilvēku pret valsts apsūdzībām, pret valsts uzliktajiem ierobežojumiem. Respektīvi, ja mēs aplūkojam advokāta darbību no tāda skatupunkta, kā šajā rakstā, sanāk, ka advokāts vienmēr ir nelojāls valstij - viņš aizstāv cilvēkus pret, iespējams, nelikumīgām apsūdzībām. Galu galā viņš aizstāv arī noziedzniekus, tostarp tos, kas ir izdarījuši smagus noziegumus. Un arī noziedznieki ir nelojāli. Bet tiesiskā valstī ikvienam noziedzniekam ir jānodrošina advokāts. Kopumā tas viss atgādina politiskas spēles, neko vairāk. Es nevaru teikt, ka visa šī situācija mani ļoti sāpina, protams, tā ir nepatīkama, bet nekas vairāk.
- Jums pat atgādināja, ka esat bijusi Nepilsoņu komitejas locekle un darbojāties vienā organizācijā ar Viktoru Guščinu, kurš saņēma apbalvojumu no Vladimira Putina rokām.
- Tur vispār ir pieminēti 10 gadus veci notikumi. Daudz kas ir sagrozīts, pieļautas daudzas faktu kļūdas. Un tālāk vispār ir aicinājums pievērst uzmanību arī tiem juristiem, kuri aizstāv politiskos noziedzniekus, tā sauktos “dzimtenes nodevējus”. Tas ir, autori faktiski aicina arī viņiem atņemt advokāta statusu, lai sistēmas dzirnakmeņos iekļuvušos cilvēkus neviens neaizstāvētu un viņi visi tiktu notiesāti... Te, kā saka, komentāri lieki – acīmredzama darbība pret tiesisku valsti.
Taču vēlos atzīmēt, ka strādāju par juristu jau 15 gadus, piedaloties Satversmes tiesas un civillietu tiesu sēdēs arī bez advokāta statusa, un man tīri labi veicas, tāpēc šeit advokāta statuss nav noteicošais.
