NATO dialogs ar Krieviju ir iespējams, tomēr aliansei ir jādemonstrē vienotība, lai Krievijai atturētos uzbrukt kādai NATO dalībvalstij, pirmdien preses konferencē Ādažu militārajā bāzē žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs sarunā ar žurnālistiem atturējās vērtēt, kāda varētu būt Krievijas taktika pret Eiropu, sakot, ka pašlaik ir skaidrs, ka arī enerģijas jautājumi ir ļoti svarīgi NATO stabilitātei.
Pēc Stoltenberga vārdiem, situācija pie Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām norādot uz to, cik izmisis ir Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīms, jo savu politisko iegribu dēļ viņš ķēries klāt cilvēkiem, riskējot ar viņu veselību un pat dzīvībām. "Un tas ir tikai tādēļ, lai izdarītu politisko spiedienu pret citām valstīm," uzsvēra Stoltenbergs.
Šīs norises norādot, ka Eiropas Savienība un NATO spēj operatīvi sadarboties un ir vajadzīgas viena otrai.
Runājot par situāciju Ukrainas pierobežā, Stoltenbergs izteicās, ka alianse neesot zināms, kādi ir Krievijas patiesie militārie nodomi pret Ukrainu, "bet mēs redzam, ka pie Ukrainas robežas un Krimā koncentrējas liels skaits Krievijas kara tehnikas". Šāda tehnikas daudzuma koncentrācija līdz šim tur nekad nav bijusi pieredzēta.
"Mēs redzam, ka palielinās vienību skaits arī Krimā. Viņi turpina atbalstīt separātistus Donbasā, kas joprojām ir Ukrainas teritorija. Kopumā mēs nevaram spekulēt par Krievijas nodomiem, bet izvietotā kara tehnika ir aizdomīga, jo ietver arī dronus. Zinot Krievijas iepriekšējo retoriku pret Ukrainas teritoriālo nedalāmību - tas rada bažas. Ja nu gadījumā Krievija lems iebrukt Ukrainas teritorijā, viņiem par to būs jāsamaksā un tam būs ievērojamas sekas," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
Alianses galvenais uzdevums ir veikt preventīvus pasākumus, lai Krievija nevēlētos iebrukt Ukrainā. Arī karavīru izvietošana Latvijā, Lietuvā un Polijā, kā arī Baltijas jūras reģionā sūta Krievijai skaidru NATO nostāju.
Patlaban alianse neredzot nekādus plašus draudus no Krievijas kādai NATO dalībvalstij. "Mēs vēlamies nevis karot, bet tieši otrādi - novērst jebkādu Krievijas agresiju," norādīja ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs izteica nožēlu, ka Maskava nesadarbojas ar NATO. "Es ticu dialogam ar Krieviju, tā ir mūsu kaimiņš. Mums ir jāsamazina potenciālie riski, kuri varētu rasties. Lai Krievijai negribētos uzbrukt kādai NATO dalībvalstij, ir jāparāda, ka mēs esam tik vienoti kā nekad," uzsvēra Stoltenbergs.
Jau ziņots, ka vizītes laikā Ādažu bāzē Stoltenbergs kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu, Kanādas ārlietu ministri Melāniju Džoliju, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā vadību pārrunāja drošības aktualitātes un tikās ar karavīriem.
