Precīzu migrantu skaitu Baltkrievijā varētu nezināt pat kaimiņvalstī pie varas esošais Aleksandrs Lukašenko, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš skaidroja, ka precīza informācija par migrantu skaitu nav pieejama un ir tikai pieņēmumi un aplēses - dzirdēti skaitļi no 7000 līdz pat 20 000.
"Zinām no informācijas, ko sniedz pats režīms, ka tie ir aptuveni 7000, bet jārēķinās, ka šos ciparus var nezināt jau pats Lukašenko," pauda ministrs, piebilstot, ka arī plašāka diplomātiskā pārstāvniecība Baltkrievijā arī nebūtu līdzējusi konkrētākai informācijai, jo "diplomāti nevar apskraidīt visus mežus un saskaitīt visus migrantus".
Jautāts, kad varētu tikt atjaunots pilna Latvijas diplomātu pārstāvniecība Baltkrievijā, Rinkēvičs uzsvēra, ka tas atkarīgs no Lukašenko, jo tieši viņš pavasarī no valsts daļēji izraidīja tostarp Latvijas diplomātus.
Ministrs aicināja kritiskāk vērtēt Baltkrievijas it kā sniegto atļauju žurnālistiem strādāt savā pierobežā, to nepretstatot, piemēram, Polijas varasiestāžu pozīcijai šajā jautājumā. "Par žurnālistu piekļuves jautājumu jālemj tiem, kas sargā robežas, taču nav jāaizraujas ar Lukašenko režīma slavināšanu, jo Baltkrievijā žurnālisti strādā, slavinot režīmu un tur, kur atļauts, nevis viņi var braukāt apkārt. Nevajadzētu teikt, ka režīms atļauj žurnālistiem brīvu pieeju - tas atļauj tikai to, kas tam ir izdevīgi," akcentēja politiķis.
Rinkēvičs arī uzsvēra, ka nelegālās migrācijas skarto valstu politiķiem jāturpina skaidrot pārējām valstīm, ka notiekošais ir Baltkrievijas izvērsts hibrīduzbrukums, kam ir būtiskas atšķirības no jautājuma par bēgļiem.
Kā ziņots, ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.
Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.
