Ķīlnieku sagrābšanas un hibrīdkara apstākļos nevar izslēgt nepieciešamību pēc dažāda līmeņa kontaktiem ar Baltkrieviju, lai atvieglotu migrantu situāciju un pēc iespējas ātrāk panāktu viņu repatriāciju uz mītnes zemēm, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Pagājušajā nedēļā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda intervijā Lielbritānijas raidorganizācijai BBC paziņoja, ka nelegālās migrācijas krīzi, kas saasinājusies pie Eiropas Savienības (ES) robežas ar Baltkrieviju, varētu atrisināt arī sarunās ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko. Skaidrojot prezidenta sacīto, viņa birojs vēlāk norādīja, ka tas nenozīmētu atzīt Minskas režīmu par leģitīmu.
Tomēr Nausēdas vārdi Lietuvā izraisīja diezgan vētrainu reakciju gan Seima deputātu, gan politikas ekspertu vidū. Par negaidītiem šos viņa izteikumus nosauca arī Lietuvas ārlietu ministrs, atgādinot, ka līdz šim prezidents diezgan pārliecināti iestājies pret kontaktiem ar Lukašenko.
Arī Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka Nausēdas sacītais izraisījis plašas diskusijas Lietuvā un Lietuvas iekšpolitikā. Rinkēvičs atzīmēja, ka situāciju uz ES ārējās robežas var salīdzināt ar ķīlnieku sagrābšanu, jo būtībā migranti ir iemānīti Baltkrievijā ne tikai no dažādām Tuvo Austrumu valstīm, bet arī no Āfrikas. Turklāt šos cilvēkus mēģina ar varu piespiest šķērsot robežu, vai tā būtu Latvijas, Lietuvas vai Polijas robeža.
Rinkēvičs norādīja, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles divas sarunas ar Lukašenko ir saistītas ar nepieciešamību rast hibrīdkaram humānu risinājumu. Viņa ieskatā, Vācijas puse šajā procesā ir bijuši ļoti caurspīdīga, informējot gan pirms, gan pēc sarunām par to galvenajiem elementiem.
"Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka tiek mainīta ES nostāja attiecībā uz pagājušā gada vēlēšanām Baltkrievijā. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka tiks mainīta politika pret Baltkrieviju. Protams, Baltkrievijas propaganda šo izmanto, taču kamiņvalstij ir jārēķinās ar savas darbības sekām," uzsvēra ārlietu ministrs.
LETA jau vēstīja, ka Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
