Lietuvas līdzekļu pārvaldītāja INVL Asset Management (Invalda INVL grupas meitas uzņēmums) pārvaldītais fonds INVL Baltic Sea Growth Fund (INVL BSGF) meklē papildu iespējas investēt Latvijas uzņēmumos, kas vēlas saņemt resursus izaugsmei un pārrobežu paplašināšanai.
INVL BSGF, kas Baltijas reģionālā plāno investēt 165 miljonus EUR, partneris un investīciju komitejas loceklis Vītauts Plunksnis saka: “Latvija ir viena no fonda mērķa valstīm. Mēs ļoti vēlamies Latvijā darīt vairāk, investēt vietējos uzņēmumos un palīdzēt tiem kļūt no vietējiem par reģionāliem čempioniem.”
Invalda pārvaldīšanā šajā reģionā ir aktīvi 1,5 miljardu eiro apmērā, un vairāki citi tās fondi iegulda nekustamo īpašumu, mežsaimniecības, atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumos.
INVL BSGF līdz šim lielākais ieguldījums Latvijā ir pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā Eco Baltia, kur fondam pieder 53% akciju. Plunksnis norāda, ka, lai gan daudzi Latvijā Eco Baltia uztver kā uzņēmumu, kas vienkārši izved atkritumus no viņu uzņēmuma vai dzīvesvietas, fonds savu investīciju vērtību uzņēmumā saskata tādu noderīgu materiālu kā plastmasas un metāla pārstrādē un reģenerācijā.
“Mūs neinteresētu uzņēmums, kas vienkārši savāc atkritumus un nogādā tos poligonā. Daudzās jomās ir iespējams veikt otrreizējo pārstrādi un būt daļai no aprites ekonomikas. Mēs uzskatām, ka resursu otrreizējai pārstrādei un atkārtotai izmantošanai ir izšķiroša nozīme, un tas rada faktisko vērtību,” viņš saka.
Pēc investēšanas Eco Baltia fonds INVL BSGF palīdzēja uzņēmumam arī iegādāties līdzīgu uzņēmumu Lietuvā – Eco Service. Tomēr fondam ir interese ieguldīt ne tikai vides pakalpojumos, tas un liecina, ka fonds ir nozares agnostiķis – tam pieder daļa no privātā Lietuvas medicīnas klīniku tīkla InMedica, kas ir otrā lielākā valstī, un fonds pārvalda šobrīd notiekošo InMedica apvienošanos ar Latvijas Repharm group piederošo Medica, kas ir lielākā privāto medicīnas pakalpojumu grupa Lietuvā.
Plunksnis skaidro, ka Baltijas valstīs “privātā veselības aprūpe ir ļoti maza daļa no kopējā veselības aprūpes tirgus, jo tajā joprojām dominē valstij piederošās klīnikas un slimnīcas. Cilvēkiem kļūstot bagātākiem, viņi arvien vairāk nevēlas gaidīt rindās, grib gūt labu klientu pieredzi un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus. Un mēs esam pārliecināti, šajā nozarē ir patiešām milzīgas ka izaugsmes iespējas.”
Korporatīvās pārvaldības uzlabošana
INVL BSGF kā investora un partnera piesaistīšana var ne vien sniegt finansējumu, kas uzņēmumam ļauj paplašināties, bet arī citos veidos pozitīvi ietekmēt uzņēmuma darbību, jo fonda eksperti var palīdzēt uzlabot korporatīvo pārvaldību un labākās vadības prakses. INVL BSGF izpildpartnere un Investīciju komitejas locekle Deimante Korsakaite skaidro: “Mēs piedāvājam priekšrocības, kas ļauj ne tikai paplašināt uzņēmuma darbību, bet arī palīdzam uzņēmuma dibinātājiem komandas attīstībā un korporatīvajā pārvaldībā. Daudziem ģimenes uzņēmumiem patiesi ir nepieciešama šī (vadības) komandas attīstība, jo daudziem no viņiem, lai gan viņi ir lieliski uzņēmēji, trūkst šīs zināšanas. Mēs varam šiem uzņēmumiem palīdzēt pilnībā izmantot labāko praksi attiecībā uz veiktspējas vadību, biznesa sistēmām un procesiem.”
Abi INVL BSGF partneri uzsver, ka fonda galvenie ieguldījumu mērķi ir attīstība un saskaņā ar Baltijas reģionālajiem standartiem „nobrieduši” uzņēmumi, kas saskaras ar izaugsmes, pārrobežu paplašināšanās un dažos gadījumos ar paaudžu un vecumposmu problēmām. Uzņēmēji un uzņēmumu dibinātāji, kuri bija jauni deviņdesmito gadu sākumā, var vēlēties beidzot izbaudīt gadu desmitiem ilgo pūliņu augļus vai konstatē, ka ģimenes locekļi, iespējams, nevēlas turpināt viņu iesākto biznesu.
"Ģimenes uzņēmumu īpašniekiem mūsu piesaistīšana var piedāvāt viņu turības diversifikāciju, lai viņi varētu daļēji attālināties no uzņēmuma operatīvās vadības, iegūt nedaudz likviditātes un aizvien palikt kopā ar mums uzņēmumā," stāsta Korsakaite, sakot, ka INVL BSGF var palīdzēt ne tikai ar papildu finansējumu, bet arī, uzlabojot korporatīvo pārvaldību, sagatavot uzņēmumu īpašnieka pilnīgai aiziešanai no darba pēc dažiem gadiem.
“Tas ir pārsteidzoši, cik daudz biznesam var dot uzlabota korporatīvā pārvaldība. Tā patiešām sniedz lieliskus rezultātus. Privātais kapitāls uzņēmumam ne tikai sniedz izaugsmes iespējas, bet arī finanšu pratību. Uzņēmuma īpašnieks gūst divus labumus – pirmo, kad mēs ienākam uzņēmumā, un otro, kad mēs esam attīstījušies un kā uzņēmums saauguši kopā un arī kopā aizejam no uzņēmuma. Tātad, otrais labums ir no aiziešanas no uzņēmuma un tas parasti ir lielāks nekā pirmais ieguvums.”
Jautāti par citām ieguldījumu sabiedrībām, kas, iespējams, meklē iespējas investēt Latvijā, INVL BSGF partneri min salīdzinoši jauno (dibināts 2013. gadā) Livonia Partners un privātā kapitāla uzņēmumu BaltCap, kas darbojas kopš 90. gadiem. Abiem konkurentiem ir tāda pati pieeja kā INVL BSGF – attīstīt jau izveidojušos un labi darbojošos uzņēmumus, nevis ieguldīt jaunuzņēmumos.
"Tie ir divi labi fondi, un tie ir mūsu galvenie konkurenti reģionā," saka Plunksnis, piebilstot, ka arī Zviedrijā bāzētais East Capital arī ir bijis Baltijas tirgū kopš 90. gadiem, bet tas galvenokārt investē uzņēmumos, kuru akcijas ir emitētas biržā.
Jautāta par “ziloni ikviena istabā” – COVID-19 pandēmiju, Korsakaite saka: “Šā gada sākumā pieredzējām nedaudz lēnāku komunikāciju. Šķiet, bija grūtāk iegūt jaunus darījumus vai virzīt tos uz tālākiem posmiem, it īpaši, ja sazinājāmies ar cilvēkiem, kurus nepazinām. Kad robežas ir vaļā un varat braukt, kur vien vēlies, klātienē satikt cilvēkus, apspriest iespējas, tad ir daudz vieglāk, salīdzinot ar situāciju, kad esi spiests būt mājās bez klātienes sarunas iespējām. Tāpēc bija grūtāk tikt pie jauniem darījumiem.”
INVL BSGF partnere arī redz ietekmi uz svarīgo jautājumu par potenciālā ieguldījuma novērtēšanu un dažos gadījumos pat īpašnieka pārliecināšanu aiziet no uzņēmuma grūtos laikos. “Kas attiecas uz vērtējumiem, dažās nozarēs ir daudz risku, jo ir patiešām grūti pateikt, vai (pandēmijas izraisītās) pārmaiņas vai izmaiņas ir pastāvīgas, grūti noteikt, kā patiesi normalizēt EBITDA un samierināties ar mērķa finanšu prognozēm un nākotnes sniegumu,” viņa saka, piebilstot, ka “mēs redzam, ka daži pārdevēji (aizejot no uzņēmuma) vēl nelabprātāk to pārdod, viņi jautā “Ko es darīšu ar naudu?”, jo apstākļi ir tik nepastāvīgi.
Plunksnis komentē “Mans vēstījums uzņēmējiem būtu, ka grūtības rada iespēju. Piemēram, es ļoti ticu, ka vietējie ražošanas uzņēmumi kļūs konkurētspējīgāki, jo neviens negrib ilgi gaidīt sūtījumus no Ķīnas. Un dažās nozarēs mēs jau redzam izmaiņas, piemēram, lielie mazumtirgotāji dod priekšroku elastīgiem vietējiem ražošanas uzņēmumiem.”
