Latvijas ostās šogad četros mēnešos pārkrautas 16,082 miljoni tonnu kravu, kas ir par 13,1% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Visvairāk pārkrautas beramkravas - 8,77 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 37,7%, salīdzinot ar 2021.gada pirmo trimestri.
Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,934 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 813 500 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 0,1%, ķīmiskās beramkravas - 478 900 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 3,248 miljoni tonnu, kamēr 2021.gada pirmajos četros mēnešos tika pārkrautas vien 202 700 tonnas ogļu.
Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos četros mēnešos pārkrautas 4,549 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 10,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 1,618 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 1,486 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,2% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 1,291 miljona tonnu apmērā, kas ir par 18,4% vairāk.
Savukārt lejamkravas Latvijas ostās šogad pirmajos četros mēnešos pārkrautas 2,763 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 26% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 2,511 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 28,1% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmajiem četriem mēnešiem.
Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad četros mēnešos joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 7,507 miljonus tonnu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.
Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums pirmajos četros mēnešos veidoja 5,181 miljonu tonnu, kas ir par 20,8% vairāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 2,652 miljoniem tonnu, kas ir par 20,3% vairāk nekā 2021.gada pirmajos četros mēnešos.
No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums šogad četros mēnešos bija Skultes ostā - 390 500 tonnas, kas ir par 2,9% mazāk nekā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 167 000 tonnām, kas ir par 14,7% mazāk, un Salacgrīvas osta ar 149 900 tonnām, kas ir par 5,7% mazāk.
Kopumā mazajās Latvijas ostās gada četros mēnešos pārkrāva 742 300 tonnas kravu, kas ir par 5,8% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.
Satiksmes ministrijā aģentūrai LETA informēja, ka aprīlī Latvijas lielajās ostās kopumā pārkrauti 3,55 miljoni tonnu kravu un salīdzinājumā ar martu iepriekš tas ir samazinājums par apmēram ceturto daļu jeb 1,09 miljoniem tonnu.
Kā norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), lai gan kopumā gada pirmajos mēnešos tranzīta nozarē dinamika ir pozitīva, ņemot vērā nenoteiktību loģistikas nozarē un globālos satricinājumus, ilgākā laika posmā uz šiem rādītājiem jāraugās piesardzīgi. Viņš uzsver, ka turpmāk liela nozīme būs sadarbībai ar Vidusāzijas valstīm, ar kurām notiek aktīvs darbs jaunu kravu piesaistei.
Ministrijā arī pauž, ka kopumā dati liecina, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā rezultātā pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās starptautiskās sankcijas aprīlī jau radīja ietekmi uz kravu apgrozījumu ostās, un ir prognozējams, ka turpmāk šis faktors atstās arvien nozīmīgāku iespaidu uz tranzīta nozares darbu.
Pērn Latvijas ostās pārkrāva 41,731 miljonu tonnu kravu, kas bija par 7,2% mazāk nekā 2020.gadā.
