Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pauž cerību uz sadarbību, lai stiprinātu Lielbritānijas un Latvijas divpusējās saites, NATO, reģionālo drošību, kā arī sekmētu sadarbību Eiropā.

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsver, ka Latvija un Lielbritānija ir līdzīgi domājoši draugi un sabiedrotie. Arī viņš pauž cerību uz ciešu sadarbību, veicinot divpusējās attiecības un risinot daudzus izaicinājumus, ar kuriem saskaras pasaule un Eiropa.

LETA jau rakstīja, ka ceturtdien, 4.jūlijā, notikušajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvuši līdz šim opozīcijā bijušies leiboristi, kas apakšnamā izcīnījuši absolūto vairākumu, liecina balsu skaitīšanas rezultāti.

Saskaņā ar oficiālajiem balsu skaitīšanas rezultātiem leiboristi ir ieguvuši vismaz 405 no 650 deputātu vietām. Tikmēr konservatīvie saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas vairāk nekā 600 vēlēšanu apgabalos, izdevies saglabāt vien 112 vietas, zaudējot vairāk nekā 240 mandātus. Tā ir smagākā sakāve, kādu toriju cietuši visā partijas pastāvēšanas vēsturē.

Līdzšinējais Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks piektdien jau atzinis sakāvi un paziņojis, ka uzņemas par to atbildību. Viņš telefoniski arī apsveicis leiboristu līderi Stārmeru ar uzvaru. Parlamentā iekļuvusi arī līdz šim nepārstāvētā Naidžela Farāža vadītā labējā partija "Reform UK" jeb "Reformēsim Apvienoto Karalisti", kas līdz šim izcīnījusi četras vietas. Arī pats Farāžs pēc astotā mēģinājuma beidzot kļuvis par parlamenta deputātu.

Leiboristiem atjaunojot savas dominējošās pozīcijas arī Skotijā, Skotu Nacionālā partija (SNP), zaudējot gandrīz 38 mandātus, līdz šim sev nodrošinājusi vien astoņas vietas. Tikmēr, izspiežot SNP no trešās lielākās partijas pozīcijām, savu pārstāvniecību par 61 vietu uz toriju rēķina palielinājuši liberāldemokrāti, kas izcīnījuši 69 mandātus.

Savukārt īru nacionālistu partija "Sinn Fein" ieguvusi septiņas vietas, kamēr Ziemeļīrijas Demokrātiskajai Unionistu partijai nākas samierināties ar četrām vietām. Vēl pa vienam mandātam ieguvušas divas sīkākas unionistu partijas. Pa četriem mandātiem izcīnījuši arī velsiešu nacionālisti "Plaid Cymru" un zaļie. Vēl trīs vietas tikušas citām sīkpartijām, bet piecus mandātus ieguvuši neatkarīgie kandidāti.

FOTO scanpix.ee

Saturs turpināsies pēc reklāmas