Zemkopības ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Gerhards ceturtdien Tartu tikās ar Igaunijas lauku lietu ministru Urmasu Krūzi un Lietuvas lauksaimniecības ministru Ķēstuti Navicku, un pārrunāja situāciju Baltijas valstīs lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, kas izveidojusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Ministri bija vienisprātis, ka situācija lauksaimniecības nozarē ir sarežģīta visās Baltijas valstīs. Ražotājiem ir jārēķinās ar augstākām izejvielu izmaksām un jauniem tirgus apstākļiem. 

Baltijas valstis sagaida, ka EK pastāvīgi uzraudzīs situāciju un vajadzības gadījumā ātri reaģēs, jo ilgtermiņā var sagaidīt tirgus nenoteiktību un sarežģījumus.

Gerhards atzīmējis, ka Latvijas ieskatā pašreizējos apstākļos svarīgi ir rast ES līmeņa risinājumus. Kā norādīja ministrs, tāpēc EK ir jāizvērtē pašreizējās ģeopolitiskās krīzes ietekme uz pārtikas nodrošinājumu Eiropā un pasaulē, tai skaitā, izvērtējot ES zaļā kursa stratēģijas ietekmi uz nodrošinātību ar pārtiku.

Tikšanās laikā Igaunijas lauku lietu ministrs norādījis uz lielo atkarību no importētajiem minerālmēsliem un dzīvnieku barības, uzsverot arī pārtikas pašpietiekamības nozīmi. Krūze uzsvēris, ka pašreizējā situācija skaidri parāda, cik svarīga ir valstu spēja nodrošināt pārtikas pašpietiekamību.

Viņš skaidroja, ka Igaunijas pašpietiekamība ar svarīgākajiem pārtikas produktiem pārsniedz valsts vajadzības, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī turpmāk tiks eksportēti. Krūze atzīmēja, ka Igaunijas pašpietiekamība piena ražošanā ir aptuveni 160%, graudaugu ražošanā - 230%, zivju ražošanā - 400%, arī vairākās citās galvenajās pārtikas grupās Igaunijas ražošanas apjomi lielā mērā sedz pašmāju patēriņu.

Lietuvas lauksaimniecības ministrs Navicks uzsvēris solidaritātes un atbalsta nozīmi Ukrainai, kas ir būtiski, lai veicinātu pārtikas nodrošinājumu Eiropā un pasaulē. Viņš paudis, ka Krievijas iebrukums Ukrainā saasināja nestabilitāti jau tā saspringtajā lauksaimniecības produktu tirgū. Viņaprāt, tāpēc ir nepieciešams lauksaimniekiem nodrošināt ilgtspēju, lai varētu turpināt pārtikas ražošanu, kas ir pamats pārtikas nodrošinājumam, eksportam un palīdzības sniegšanai citām valstīm.

Savukārt jautājumā par Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu saskaņošanu ar EK Baltijas valstu ministri bijuši vienisprātis, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu saturs ir jāskata arī jaunā redzējumā. Tiem ir jāatbilst dalībvalstu un Eiropas ilgtermiņa mērķiem, kā arī jaunajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras pasaule.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Ministri apmeklēja arī 28.starptautisko lauksaimniecības izstādi "Maamess" Tartu izstāžu centrā.