Viņa uzsver, ka droša iepirkšanās var notikt tikai "zaļajā režīmā", jo tikai tā ilgtermiņā var izdzīvot gan bizness, gan tā klienti. Tomēr, lai "zaļais režīms" tirdzniecības nozarē būtu patiešām jēgpilns, tas ir jāpiemēro visām septiņām nedēļas dienām bez izņēmumiem, jo tad pircēju plūsma veikalos būs identiska katru dienu - gan darbadienās, gan nedēļas nogalēs.

Ja lielveikali zaļajā režīmā varēs strādātu katru dienu, pircēju plūsma mēreni izlīdzināsies visas nedēļas ietvaros, uz ielām pie veikaliem neveidosies pārāk lielas rindas un katrs iepirksies sev ērtākā laikā, norāda Bunce, skaidrojot, ka šāds modelis arī ļaus tirdzniecības centru nomniekiem pilnā apmērā nodarbināt savu personālu, pārdevējus.

Ja tirdzniecības centriem tiks atņemta iespēja "zaļajā režīmā" strādāt arī sestdienās un svētdienās, tad valdībai jābūt gatavai sastapties gan ar virkni negatīvu seku, gan arī jāgatavojas papildu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, uzskata Bunce.

Turklāt, ja atļautā apmeklētāju caurlaidība veikalos paliks nemainīga, pircēju plūsma uz veikaliem darba dienās, pēc viņas domām, varētu pieaugt par teju 40%. 

Bunce arī norāda, ka liegums tā dēvētajiem otrās nepieciešamības (apģērbu, apavu u.tml.) veikaliem strādāt brīvdienās var nozīmēt arī to, ka pārdevēju nodarbinātība tajos var nokrist līdz 70% vai pat 50%. Reizē tas būs arī zaudējums valsts kasei, jo, nerodot normālas iepirkšanās iespējas brīvdienās tepat Latvijā, cilvēki turpinās braukt uz tuvākajām kaimiņvalstīm, tādējādi atstājot savu naudu Lietuvā un Igaunijā.

Jau vēstīts, ka līdz 15.novembrim Latvijā spēkā ir stingri Covid-19 ierobežojumi, kad tirdzniecības centri ir slēgti. Pēc tam nedrošajā vidē varētu strādāt tikai nelielas pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas, bet visi citi veikali un pakalpojumu sniedzēji būs pieejami tikai "zaļajā režīmā|". Tomēr plānots, ka tirdzniecības centri nestrādās brīvdienās un svētku dienās.